Programmēšanas valodu attīstība ir cieši saistīta ar
šodienas datoros izmantoto fizisko un elektronisko procesu attīstību.
Par pirmās datoriem līdzīgās mašīnas autoru tiek uzskatīts
Čārlzs Bebidžs, kuram Ada Lavleisa sarakstīja vairākas programmas šīs mašīnas
asamblervalodas analogā.
1940. gados tika radīti pirmie mūsdienīgie, elektriskie
datori. Sākotnēji datoru izstrādi virzīja nepieciešamība veikt sarežģītus
aprēķinus, tādus, kā šifrēšana, atšifrēšana un trajektoriju aprēķināšana
militārām vajadzībām. Tajā laikā datori bija ļoti lieli, lēni un dārgi. Pēckara
sasniegumi elektronikā ļāva radīt daudz praktiskākus elektroniskos datorus.
Tajā laikā tikai Konrāds Cūze iedomājās, ka tādas programmēšanas valodas, kādas
tiek izmantotas mūsdienās, varētu atrisināt daudzas problēmas.
Sekojošie izrāvieni elektronikā (tranzistori, integrālās
shēmas) noveda pie arvien labāku un lietojamāku datoru izstrādes. Pirmā plaši
lietotā programmēšanas valoda bija Fortran, kuru izstrādāja IBM no 1954. līdz
1957. gadam. Fortrans tiek plaši izmantots vēl joprojām, 2004. gadā tika pieņemts tā starptautiskais standarts.
No 1969. līdz 1973. gadam amerikāņu datorzinātnieks
Deniss Ričijs un kanādiešu datorzinātnieks Braiens Kērnigans (Brian Kernighan)
DEC PDP-10 datoram izstrādāja programmēšanas valodu C. 1985. gadā tika
izstrādāta valoda C++, kas bija ar programmēšanas valodu C savietojama
objektorientēta valoda. 1995. gadā Sun Microsystems izstrādāja valodu Java.
2001. gadā Microsoft radīja programmēšanas valodai Java līdzīgu valodu C#.
2014. gada maijā visplašāk izmantotās programmēšanas valodas
bija C un Java. Nākamās populārākās programmēšanas valodas bija Objective-C,
C++ un Visual Basic. Plaši tiek lietotas arī daudzas citas valodas,
piemēram, C#, PHP, Python, JavaScript un Perl.
Komentāri
Ierakstīt komentāru